Un tad nāca pats satraucošākais rekrutēšanas posms - intervija vienu soli augstāk - angļu valodā.
Tad sākās visjautrākais.
Mana intervija bija tajā pašā ofisā tikai pie cita galdiņa. Atceros, kā tagad, ka galva man griezās no uztraukuma, jo es zināju, ka visus nepieņem, jo biju apzvanījusi savus paziņas, kas arī bija pieteikušies šim pasākumam.
Apsēdos pie galdiņa un tad man galvā viss pārvērtās vienā lielā putrā. Hi! - viņš teica un sāka uzdot jautājumus. Uz kuriem atbildes es nezināju kaut arī jautājumi bija parastie - kādēļ vēlies vasarā piedalīties programmā? ko ceri iegūt? kādēļ tu būtu laba kandidāte šim darbam?
Un tas bija interesanti, jo kamēr es domāju atbildi jautājumam biju jau aizmirsusi pašu jautājumu. Nezinu vai viņš to pamanīja (oki es nemuļķošos viņš noteikti pamanīja, jo es galīgi aizgāju prom no tēmas), bet tad sākās pats interesantākais - mani filmēs, nu vispār manu prezentāciju grāmatai, kuru iepriekš biju redzējusi vienu reizi. (teikšu godīgi labi, ka es nevaru sūdzēties ar sliktu atmiņu, jo tieši tas izglāba mani šajā procesā)
Tā nu beidzās mana intervija - viņš pateica -paldies un ka meitene, ar kuru runāju piezvanīs man un uzaicinās vēlreiz un tad pateiks vai esmu pieņemta.
Es aizbraucu mājās ar trīcošām kājām, jo mans satraukums nebija beidzies pat pēc intervijas, un gaidīju ziņu no meitenes.
Neatceros, cik ilgi gaidīju, bet viņa piezvanīja un kā jau bija teikts uzaicināja uz vēl vienu satikšanos. Toties atceros - kad braucu uz tikšanos man galvā maisījās domas - kaut mani pieņemtu, tas būtu tik forši! ..... nē paga, ja mani pieņems, tad es vasarā braukšu prom no Latvijas, nē kaut mani nepaņemtu! ..... eu nu tas taču nav forši Ineta, labāk, lai tevi pieņem iedomājies kāda būs tava pieredze... (un tā tas turpinājās visas 40 min, kuras braucu ar autobusu uz tikšanos)
Bet kā jau tas bija paredzams mani pieņēma. Un tad tik tiešām sākās jautrība un īsais ievadkurss pārdošanā.
0 comments:
Post a Comment