Rakstīju iepriekš ceļš no Latvijas līdz ASV bija ļoti garšs caur dažādām pilsētām. Tomēr jau nokļūstot Ņujorkā sapratu, ka esmu atstājusi Eiropas robežas. Te viss bija citādāks, cilvēki bija smaidīgāki, varēja ieraudzīt ar vien vairāk visu rasu pārstāvjus, gaiss bija mazliet smacīgāks, kā jau lielajās pilsētās tas pieņemts. Viss atšķīrās, pat lidosta bija lielāka.
Tā kā šī bija pirmā mana pietura ASV šeit pārbaudīja arī somas, tā kā ceļošana ārpus Eirozonas bija kaut kas jauns, tad arī somu pārbaudē jutos, kā noziedzinieks, jo somā nedrīkstēja atrasties ēdiens (velēk gan sapratu, ka šokolāde nav pieskaitāma pie ēdieniena :D)
Bet nu galu galā nokļuvu arī savā galapunktā - Nešvilas Internacionālā Lidosta.
Un tas gan bija pārsteigums, kad izgāju laukā pa lidostas durvīm, lai tiktu uz viesnīciņu (uz kuru bija jābrauc ar īpašu mikroautobusu, kurš pirms tam bija jāizsauc pie milzīga dēļa uz kura bija desmitiem viesnīcu un viena telefona klausule - tas man patika) un tur ir tik karsts un mitrs kā tropos (kaut gan tropos neesmu bijusi un nevaru salīdzināt) Bet līdz viesnīcai tikām, ar visām smagajām somām. (Pa ceļam gan bišķiņ pamaldījāmies un centāmies atrast vietu, kur vispār ir viesnīca, bet atradām)
Un tad nu sākās jautrība - sales 101, jeb pārdošanas ABC - un es domāju īstu tusiņu ar meetingiem un skaļiem bļāvieniem, saucieniem un vienkārši kolosālu cilvēku motivācijām un protams arī sacensībām. (Ar vārdiem to īstenībā nevar izskaidrot TUR IR JĀBŪT, tā ir visapburošākā sajūta, jo tu jūties brīvs no aizspriedumiem, kuri pār tevi valdīja citur.)
Protams, viss nebija tik viegli, jo bija jāiemācās rutīna jeb grafiks, kurā tu pavadīsi visu vasaru - DARI VISU ĀTRI CITĀDI PALIKSI BEZ BROKASTĪM. :D
Un tomēr bija jautri iepazīt tik daudz dažādas personābas gan no Latvijas, gan Igaunijas, gan Lietuvas, gan no ASV. Tas ir piedzīvojums, redzēt un lasīt cilvēkus un viņu emcocijas, un rekciju uz visu, kas notiek apkārt.
Bet diemžēl šīs 4 burvelīgās dienas ātri beidzās un tad nu sākās nopietnība, jo mums tika iedalīts štats kurā ir jāpārdod grāmatiņas. Un mūsu organizācijas līderis teica tā: "Es jums tagad stāstīšu, kur mēs brauksim, bet varbūt varam uzminēt - brauksim uz štatu, kur nav čūsku, brauksim uz štatu, kurā ir milzu kalni, brauksim tur, kur nav tik karsts, brauksim uz mormoņu zemi - JŪTU. (protams manas ģeogrāfiskās zināšanas par ASV štatiem aprobežojas ar Floridu, Teksasu un..... Ņujorku?! tādēļ man nebija nojausmas, kur es braucu un ko es tur ieraudzīšu, bet vismaz tagad mani vecāki var uzgooglēt manu atrašanās vietu.)
Par braucienu no pārdošanas skolas līdz manai pirmajai pārdošanas reizei grmāmatu laukā citu reizi.
0 comments:
Post a Comment