No 2. intervijas līdz beigām

Ups sanāca baigi gari iepriekšējo reizi mēģināšu šo bišķiņ ātrāk.

Ja tev šķiet - eu, Ineta, tu esi traka! - tad šeit uzzināsi, kādēļ piekritu pārdot grāmatas!

1. intervija noritēja veiksmīgi (es teikšu) tādēļ uz otro es devos ar augsti paceltu galvu. Kā jau varējāt lasīt iepriekšējā ierakstā biju izpildījusi arī mājas darbu. Tādēļ pa ko man satraukties?! Pietam šoreiz arī zināju, kur doties.

2. intervija bija par to kā vasarā varam nopelnīt un cik vasarā būs jāiztērē. (ja gribi zināt vairāk zvani vai raksti, bet šobrīd skaitļiem nav nozīmes) Nu tas manās smadzenēs lika rēķināt - man vajadzēs izdarīt to, pabeigt šito, nopirkt to, lai aizbrauktu uz to Ameriku. (nu es nodomāju - kur es tam visam ņemšu laiku?!) Bet meitenei, kas sēdēja galda otrā pusē neko neteicu, paklausīgu klausījos, ko viņa man stāsta. (likās jau interesanti). Domāju, ka arī šoreiz bija kāds mājasdarbs, bet atkal smadzenes tukšas.

Tā nu es pārnācu mājās un māte teica kur tu ņēmi, kas tev dev'?! (nu labi, tā viņa neteica, bet jūs taču piekrītat, ka izklausās labi!) Kad parādīju, ko es varētu darīt vasarā, mamma nebija īsti priecīga, jo es taču īstenībā neko nezināju neko par šo kompāniju. (nu re, kad raksta tad atceras, šoreiz mans mājas darbs bija sarunāt dienu, kad mamma varēs satikt vai sarunāties pa telefonu ar meiteni, ar kuru visu laiku runāju tikai es). Tas jau kļuva nopietnāk, jo viņa vairs nebija tikai balss manā mobilajā ar nezināmu numuru. Bet ziniet kāda bija mana tēta reakcija uz manu domu braukt - Uz Antarktīdu nevarēji vēl izdomāt braukt?!

Un tā kā savos vecākos es cenšos klausīties biju nolēmusi šitam visam teikt lielu NĒ!

Tā nu apņēmības pilna teikt šo vienu zilbi NĒ, devos uz 3. interviju un tā arī izdarīju, bet laikam mana atbilde uz jautājumu "Brauksi?" bija pārāk nepārliecināta, ka man deva jaunu uzdevumu noklausīties kompānijas galvas Dena Mūra stāstu par savu dzīvi pēc Southwestern. Un mēs sarunājām jau nākamo interviju.

Aizgāju mājās ieraudzīju linku - lejupielādēju audio failu, bet nenoklausījos. Tomēr kaut kas mini piesaistīja šajā failā un es no rīta ieliku austiņas uzliku "skaņdarbu" un devos dzīvē. (un zini?! Tā bija mana labākā doma, jo visu dienu skolā biju sajūsmā par šo cilvēku)

Un tad pie durvīm klauvēja pēdējā intervija ar meiteni - šoreiz runājām par to kādus apbalvojumus varu iegūt pabeidzot vasaru. (Un tas jau mini interesēja vairāk tādēļ nospriedu nu vēl neteiksim nē paskatīsimies, vai es vispār varu tikt iekšā.) Un arī pēc šīs intervijas mani gaidīja mājas darbs šoreiz bija jāuzraksta kādēļ mani vajadzētu izvēlēties vasaras darbam un ko es ceru iegūt no vasaras?

Un tas nemaz nebija grūti....[meloju]....uz šiem jautājumiem ir grūti atbildēt, ja pats nezini, ko gribi sasniegt dzīvē un kādas ir tavas labākās īpašības. Bet es to izdarīju!!

Un Tad Sākās! Priekšā pēdējā pārbaude - igaunis, kas pārbaudīs manas angļu valodas zināšanas.... 

Turpinājums sekos!