Nu tad tā šodien pastāstīšu mazliet vairāk par pašu lietu - kā un kad es nokļuvu Amerikā!
Pirmās izmaiņas manā dzīvē bija tās, ka katru trešdienu devos uz sanāksmēm, kurās runāja par to kā sevi sagatavot vasarai - emocionāli, tehniski un fiziski.
Tad katru ceturtdienu devos uz sanāksmēm, kurās mācījos pārdošanas tekstu un iepazinos ar produktu.
Un tā katru nedēļu līdz pat 31. maijam.
Protams, bija arī dažādi interesanti pasākumi pa vidu - Parent Coffee, kurā vecāki varēja iepazīties ar kompāniju, Base Day, kurā es varēju iepazīties ar saviem komandas biedriem, Spring Knock - kurā vācām naudu SOS bērnu ciematiņam. Jup, Jup, Jup aizņemta SW dzīve.
Bet pa vidu bija jānokārto tik daudz dažādu dokumentu, kā piemēram, VĪZA, jo bez tās uz Ameriku netikt. Ja jūs kādreiz esat pildījis pieteikumu kādai vīzai, tad zināt cik īstenībā ir smieklīgs viss šis pasākums, bet ja nē, tad viens no vīzas jautājumiem ir: "Vai Jūs vai Jūsu ģimene ir nodarbojusies ar naudas atmazgāšanu (vai kaut ko tik pat smieklīgu) 5 gadu laikā?" un man jāatbild ar JĀ vai NĒ. (Un tad nu lūk pie sevis nodomāju - jopcik copcik nu kurš atbildēs ar jā?!)
Bet kad viss bija aizpildīts, bija jādodas nodot pasi uz ASV vēstniecību. Bet ziniet?! Atrast Amerikas vēstniecību bija visai sarežģīti, bet nekas atradu (izkāpu gan vienu pieturu par ātru, bet atradu)
Tad nu bija jānopēr biļetes uz ASV Nashvillu no Varšavas. Un es nekad mūžā nebiju biļeti pat uz Londonu pirkusi, tas man bija pārbaudījums un aizņēma pārāk daudz laika. Bet arī ar to tiku galā. Kad visi dokumenti bija nokārtoti - aidā! no Rīgas uz Viļņu, no Viļņas uz Varšavu, Varšava - Amsterdama, Amsterdama - Ņujorka, Ņujorka - NEŠVILA.
Šī gada laikā es lidoju ar vairāk lidmašīnām nekā savas dzīves laikā līdz šim. Un tas bija to vērts - ASV ir kaut kas cits.....
Bet par Sell School Nashvillā un kā nonācu, tajā štatā, kurā nonācu nākamajā rakstā....
0 comments:
Post a Comment