- Tas brīdis, kad saproti, ka ar savu dzīvi vēlies kaut ko darīt, tikai nezini ko.
- Tas brīdis, kad kāds paprasa, ko gribi sasniegt un par ko gribi kļūtu tuvāko 10 gadu laikā, bet tu nezini, ko atbildēt.
- Tas brīdis, kad jūties nepieaudzis priekš sava vecuma.
Šādi es jutos pagājušogad (īstenībā pirms vasaras) līdz man mobilā telefona ekrānā parādījās nepazīstams numurs (un nē es neatbildēju ar vārdiem: "Mans mīļākais radio ir Radio Skonto!") Šis zvans izmainīja manu dzīves gaitu.
Kad pacēlu telefonu, klausules otrā pusē bija meitenes, kas teica - Hei! Ineta? (mana pirmā doma - ko? kas tas tāds?) Bet tad vārdu pa vārdam - meitene uzaicināja mani noklausīties prezentāciju, par kādu brīnišķīgu vasaras darba piedāvājumu pāri okeānam. (un kurš gan negrib ieraudzīt sapņu zemi Ameriku savām acīm?!) Teicu - JĀ! Dīvainākais bija tas, ka es pat neatcerējos meitenes vārdu sarunas beigās.
Prezentācija notika LU telpās, kas likās savādi, jo meitene neteica, ka ir šī organizācija ir saistīta ar tādu skolu. Bet ko tur daudz?! Aizgāju uz prezentāciju sapratu, kas tas par piedāvājumu/darbu ir un pateicu JĀ - - izklausās interesanti, gribu zināt vēl. Pārdotu vasarā grāmatas ASV?! Cik gan tas grūti varētu būt?! Un kā jau teicu likās, ka tieši tajā brīdī vēlējos pārmaiņas, pārmaiņas sevī, jo tikai mainot sevi var izmainīt pasauli.
Pirmā intervija -> Otrā intervija-> Nē paga, kam es piekritu? -> Trešā intervija -> Gala intervija
Un tā nu sākās mans īsais sagatavošanas kurss (jo nebija daudz laika tikai 2 mēneši un uz Ameriku) Southwestern book dzīvē.
(bet par intervijām un manu emociju ritumu nākamajā rakstā)
0 comments:
Post a Comment